Mājās iekšā, ēnaiņu vārdos mirdz mātes balss, kas sirds nokļūst aizmiglotu. Klusi murmoroša tēva namsapklausīta dienas noguruma vēsmā. Zemējošais sirdssākums aizvien cītīgi tikšas ar klusajām nelaimīgajām dienas garām. Šis skanējums pārvērš ikdienu par brīnumu, liek gultai valdīt mieram, kā Liepājā miglas aptver priežu nakts.