Kurzemes priežu mežs naktī kļūst par kādu senu stāstu — katra dziļa vēja plūsma starp zariem ir kā elpa, kas vēsta par klusumu un pārdomām. Laii zaru šalktons un lapu čukstēšana veido sirsnojošu koka telpu, kurā domas var brīvi pastaigāt pa tumsas takām. Smalkās harmoniskās un lēnie svēpieni piešķir šai ainai meditatīvu dimensiju, aicinot klausītāju ienirt dziļā pārdomu stāvoklī.