Dvēseles ugunskurs krīt klusā kosmosa tuvumā, kur katrs liesma šķiedra vilkys mierīgu elpas ritmu. Dzinējums šūpā garu, kas vēl un maz rit stāstus par tālajiem planētām, un viss pasaule kļūst par dziļu, nežuvamu mieru. Spēcīgais bet mīkstinātais troksnis veda tevi prom no ikdienas, atmetot visus spējus, kas nekad neatvērušās. Tavs prāts aizmigušais pievienojas šai bezgalīgajai, ciķlojošai atpūtai, kur dvēseles ugunskurs kļūst par gaišu tieši tavā sejā.